Starptautiskie projekti

 

  • BOREALIS Free Route Airspace – Brīvo maršrutu gaisa telpas izveide deviņās Ziemeļeiropas valstīs
     
    Starprobežu brīvo maršrutu gaisa telpa ir nozīmīgs ilgtermiņa projekts, nodrošinot Eiropas Komisijas vīziju par vienotu Eiropas gaisa telpu (Single European Sky jeb SES), radot mazāk sadrumstalotu un efektīvāku gaisa satiksmes vadību Eiropā. Šīs izmaiņas tiek īstenotas Borealis Brīvo maršrutu gaisa telpas programmas ietvaros, ko realizē Borealis Alliance dalībnieki - deviņu Ziemeļeiropas valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, tostarp arī “Latvijas gaisa satiksme”.

    Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) transporta projektu iesniegumu konkursā.

    Projekta 1.kārtas ietvaros, kas tika iesniegts CEF 2014.gada projektu iesniegumu konkursā, 2015.gada 12. novembrī tika ieviesta NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpa četrās NEFAB dalībvalstīs Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā. Igaunijā, Latvijā un Somijā brīvo maršrutu gaisa telpa ir pieejama no 95.lidojumu līmeņa (FL95, kas ir 9500 pēdas jeb 2.9 km), savukārt Norvēģijā – no 135.lidojumu līmeņa. Brīvo maršrutu gaisa telpas ieviešana gaisa telpas lietotājiem NEFAB valstīs ļauj plānot lidojumu maršrutus atbilstoši to vēlmēm, izvēloties īsākās un/vai ekonomiski izdevīgākās trajektorijas.

    Turpinot attīstīt iniciatīvu, projekta otrajā kārtā 2016.gada 23. jūnijā tika ieviesta saskarne, kas Igaunijas, Latvijas un Somijas brīvo maršrutu gaisa telpas virs 285.lidojumu līmeņa savieno ar Dāniju un Zviedriju. radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu jau piecās valstīs. Šajā gaisa telpā nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas. Vienotā brīvo maršrutu telpa tiks paplašināta arī turpmāk, 2017.gada maijā pievienojot Norvēģiju, bet līdz 2021.gada beigām ieviešot saskarnes arī ar Lielbritānijas, Īrijas un Islandes brīvo maršrutu gaisa telpām.

    Brīvo maršrutu ieviešana tik apjomīgā gaisa telpā ļaus aviokompānijām ievērojami ietaupīt gan lidojuma laiku, gan degvielu un vērā ņemami samazināt izmaksas. Šo ambiciozo mērķu realizācija ir solis ceļā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas idejas īstenošanu.

    Vairāk par Borealis Brīvo maršrutu gaisa telpas programmu lasiet Borealis alianses mājas lapā



     
  • Airport Collaborative Decision Making (A-CDM) ieviešana starptautiskajā lidostā Rīga

     

    2016.gada 16.februārī Inovācijas un komunikāciju tīklu izpildaģentūrā (INEA) tika iesniegts VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” sadarbībā ar starptautisko lidostu “Rīga” izstrādātais projekta pieteikums “A-CDM RIGA” kopīgas lēmumu pieņemšanas procedūras (Airport Collaborative Decision Making jeb A-CDM) ieviešanai starptautiskajā lidostā “Rīga”. Projektu līdzfinansē Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF).

    Projekta īstenošanas mērķis ir palielināt starptautiskās lidostas "Rīga" kapacitāti un uzlabot koordinētas rīcības procesus starp visām lidojumu apkalpošanā iesaistītajām pusēm. CDM procedūru ieviešana nodrošinās efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, balstoties uz daudz precīzāku un savlaicīgāku informācijas apmaiņu un vienādu kopainas izpratni visām iesaistītajām pusēm.

    Projekta īstenošanas rezultātā tiks būtiski uzlabota pakalpojumu kvalitāte un drošums gan gaisa telpas lietotājiem, gan pasažieriem:

    - precīzāk plānojot gaisa kuģu pacelšanās laiku, samazinot gaidīšanas laiku gan pie temināla, gan uz skrejceļa, jo īpaši “pīķa” stundās,
    - samazinot aviosabiedrībām resursu un degvielas patēriņa izmaksas, kas saistītas ar gaidīšanas laiku pirms pacelšanās un gaisa kuģu sagatavošanu lidojumam,
    - samazinot vides piesārņojumu (trokšņi, CO2 un Nox).




     
  • Augstas precizitātes navigācijas sistēmas (Performance Based Navigation jeb PBN) ieviešana

     

    Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas Gaisa Satiksme” ir uzsākusi Rīgas Lidojumu informācijas rajona (LIR) pārveidi pārejai uz augstas precizitātes navigācijas sistēmu (PBN). Lai atbilstu labākajai starptautiskajai praksei, tas tiks veikts saskaņā ar Starptautiskās Civilās Aviācijas Organizācijas ICAO vadlīnijām.

    Rīgas LIR PBN Gaisa telpas dizaina komandas uzdevums ir izstrādāt PBN maršrutu struktūras, kas uzlabotu lidojumu drošumu un efektivitāti, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, horizontālo un vertikālo gaisa trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu un trokšņu līmeni, minimizējot radio komunikāciju starp gaisa satiksmes vadības centru un lidmašīnas apkalpi un, iespēju robežās, nodrošinātu lidojuma nepārtrauktību.

    PBN piedāvā vairākas priekšrocības attiecībā pret tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām un gaisa trasēm, kas balstās uz noteiktām stacionārajām navigācijas iekārtām. PBN ļauj izmantot gaisa telpu daudz efektīvāk (gaisa trašu izveide, degvielas efektivitāte, trokšņu līmeņa samazinājums utt.), kā arī samazina kopējo investīciju apjomu, atjaunojot navigācijas sensorus atbilstoši to tehnoloģiskai attīstībai.

 

 

 

  • CPDLC
     
    Lai realizētu Komisijas regulu (EK) Nr. 29/2009 (2009. gada 16. janvāris), ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā, un Komisijas īstenošanas regulu (ES) 2015/310 (2015. gada 26. februāris), ar kuru izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 29/2009, VAS “Latvijas gaisa satiksme” SESAR Deployment Manager (SDM) sagatavotajā kopprojektā, iesniedza 3 projektus: “CPDLC Implementation in the Riga FIR”, “DLS Implementation Project - Path 1 "Ground" stakeholders”, “DLS Implementation Project - Path 2".
     
    Saskaņā ar SDM DLS atjaunošanas plānu (Recovery Plan), “CPDLC Implementation in the RIGA FIR” projekta ietvarā, LGS īstenoja B modeli kā starpsoli tuvāk mērķa risinājumam.
     
    Projektu mērķis ir nodrošināt Datalink pakalpojumu Eiropas gaisa telpā virs FL285. Datalink tehnoloģijas ieviešanas mērķis ir uzlabot “gaiss – zeme” sakaru drošumu, samazināt slodzi GSV dispečeru dienestam, kā arī atbrīvot slodzi frekvenču resursam.
     
    Path1 implementācijas projekts turpina attīstīt daudzfrekvenču ieviešanu, lai nodrošinātu nepieciešamo veikstpēju Datalink pakalpojumam un izveido formālu saikni ar DLS Path II IP, lai nodrošinātu pašreizējā Datalink modeļa attīstību uz ilgtermiņa modeli jeb modeli D.
     
    Path 2 mērķis ir atbalstīt SDM mērķa risinājuma identificēšanā un nodrošināšanā, kā norādīts ELSA projektu rekomendācijās (DLS atjaunošanas plāna 2. pielikumā).
     
    Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) transporta projektu iesniegumu konkursā.
     

    Latvijas gaisa telpā tiek ieviesta jauna datu pārraides sistēma

     

    Valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” 2019. gada 7. novembrī ir ieviesusi ekspluatācijā datu pārraides sakaru sistēmu un realizējusi prasības, kas noteiktas Komisijas regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā.

     

    Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) transporta projektu iesniegumu konkursā.

     

    Projekta ietvaros Latvijas gaisa telpā ir veikti drošības un efektivitātes uzlabojumi, ieviešot jaunus datu pārraides sakarus starp pilotiem un dispečeriem (CPDLC - Controller Pilot Data Link Communications). Tā vietā, laikā līdz šim saziņai izmantotu balss sakarus, CPDLC ļauj gaisa satiksmes vadības dispečeriem un pilotiem, kuri vada atbilstoši aprīkotus gaisa kuģus, sazināties ar tekstuālām ziņām, izmantojot datu pārraides sakarus.

     

    CPDLC ir divvirzienu datu pārraides sistēma, kura dispečeriem nodrošina alternatīvu veidu, kā pārraidīt ziņojumus gaisa kuģiem. CPDLC ziņojumi tiek attēloti pilota kabīnes displejā un atbilst balss frazeoloģijai, ko dispečeri izmanto ikdienas gaisa satiksmes vadības procedūrās. Šī jaunā sistēma izmanto standartizētus tekstuālus ziņojumus, kas aptver ikdienas komunikāciju. Piemēram, gaisa kuģa apkalpe varētu nosūtīt pieprasījumu augstuma vai maršruta izmaiņām, savukārt dispečeri šos ziņojumus varētu izmantot, lai atļautu maršrutu vai piešķirtu frekvenci. Jāatzīmē, ka steidzamos gadījumos priekšroka joprojām tiks dota balss sakariem.

     

    Jaunā lietojumprogramma piedāvā neatkarīgu un drošu papildu kanālu, kas samazina ļoti augstas balss sakaru frekences noslodzi. CPDLC sistēmas izmantošana ne tikai palielina kapacitāti un drošumu, bet arī uzlabo dispečeru un pilotu ikdienas darba efektivitāti.

     

    CPDLC nodrošina drošības un efektivitātes uzlabojumus balss sakaru apraidē, jo tekstuālas ziņas sniedz lielāku skaidrību un samazina pārpratumus, kas varētu būt balss sakaru apraidē izrunas un akcenta īpatnību dēļ. Līdz ar to, ieviešot CPDLC funkcionalitāti, tiek nodrošināta nepārprotamāka datu apraide.